Noskatījāmies vakar Exodus: Gods and Kings, un, pirmkārt, why would anyone do that (gan to filmu skatīties, gan vispār tādu taisīt), un, otrkārt, pilnīgai laimei pietrūka vien divu diskleimeru pašās beigās:
"No Hebrews were harmed in the making of this movie"
un
"Don't let your head injuries go unchecked; untreated head trauma often leads to religion".

Bet nu vispār ugh.

Laughed harder than I probably should have.

Also, ik pa laikam uzpeld kaut kādas bērnības atmiņas, kuru rezultātā vairs pati nesaprotu, kāpēc man par sevi tik priekšzīmīgs iespaids radies. (Visdrīzāk visu teicamniecisko skolas un ekstrakurikulāro aktivitāšu dēļ, bet tas, protams, nemaina faktu, ka I was a smart-assed little shit right from the get-go.)