Dabūju aizliegumu savā garderobē ieviest džinsu šortus. Well. There go my plans for the summer.

Savukārt citās ziņās — vakardienas džeza koncertā, klausoties tos septiņarpus trīspadsmitdaļu taktsmēra skaņdarbus, guvu pamatīgu apstiprinājumu tam, cik ļoti it is not my thing. Manām smadzenēm vienkārši trūkst kapacitātes to jebkā sakarīgi uztvert. Kā vīra kungs izteicās, that kind of music sounds like trying to squeeze a lemon, using just your hands. Ļoti precīza metafora, jāsaka.

Bet vispār, par mīļoto dzīvesbriedi runājot, septiņi kopābūšanas gadi, un es joprojām naivi turpinu ticēt tam, ka viņš ieradīsies laicīgi, ja mums kaut kur sarunāts tikties. When will I ever learn, nu, when.