Jo tumšāki mati, jo izteiksmīgākas vajag uzacis.
Bet, par tumšiem matiem runājot, vakar atausa atmiņā, kā mani reiz par Sniegbaltīti nokomplimentēja (kas, visdrīzāk, nozīmēja vien to, ka biju slimīgi bāla ar pārāk tumšiem matiem, but that's neither here nor there), un tā rezultātā aizdomājos par mīļākajiem apzīmējumiem un izteicieniem, kas man jebkad veltīti. (Visi, starp citu, vīriešu izteikti; skuķi vai nu neko īpaši interesantu viena par otru nesaka, vai arī dara to ne-face-to-face.)
Sniegbaltīte, tātad, būtu viens, otrs — "tu esi kā pieredzējis vīna lietpratējs, tikai mūzikā" (šis man nodrošināja uzjautrinājumu krietnai nedēļai), un trešais, ne mazāk smieklīgs, būtu "miljonāru meitiņa" (nēnu, paldies, paldies, bet manu nopelnu tur tieši necik (even if it were accurate)). Pašā topa virsotnē, protams, ir vīra kunga pure strike of genius (un es nekādi nevaru par šo beigt sajūsmināties) ar "random acts of misery". Mana dziļākā būtība četros vārdos.