Tad vēl mana šķībā mugura vakar visai uzstājīgi lika manīt, ka četras šūšanas dienas pēc kārtas galīgi nav tā labākā ideja, bet ko nu par tādiem štruntiem; svētdienas vakarā pabeidzu krēsla pārģērbšanu. (Pirms bildes diemžēl nav, jo savā aizrautībā visu jau biju paspējusi noplēst nost. Tīri nelielam ieskatam, tas bija pasaulē neglītāko (un netīrāko) rombiņu rakstā.)
Nav varbūt ideāli, bet kā pirmajam tāda veida projektam dzīvē, uzskatu, ir ļoti neslikts iznākums.