Šorīt pamodos tik nogurusi, ka nebija spēka pat paēst (un tas ir vienkārši briesmīgi, jo man garšo ēst), bet toties kā pēdējais pirms modinātāja bija slaktiņš ar asinīm nošķiestu vīrieškārtas vampīru medmāsiņas kostjūmā (smuks, starp citu, ar visu savu fifīgo cepurīti) un pāragri piedzimušiem beigtiem zīdaiņiem, kurus taisījās apēst kaut kādas kailas rituālās beibes. Bija vēl arī tiem pašiem zīdaiņiem paredzēts piemīlīgs skaitāmpantiņš, bet to jau esmu paguvusi aizmirst.
Vot, tikai ko tu ar to visu man gribi pateikt, dārgā zemapziņa, a?