Shelly -

11:39 pm

Atsaku lasīt grāmatas ar "Aleksi jeb traktātu par veltīgu cīņu". Grāmata ir sarakstīta pasen, tāpēc šodien tās sižets liekas nobružāts kā veca čība - jauna geja ciešanas heteroseksualajā pasaulē. Tomēr grāmatai ir divi plusi - pirmkārt, tā ir ļoti īsa. Otrkārt, valoda ir pietiekami aizplīvurota, lai ar Aleksi varētu identificēties vairums cilvēku, kas kādreiz jutušies neiederīgi (un es ticu, ka tā mūsdienās ir juties gandrīz katrs).
Pāris citātu, sajauktā secībā:

"Sieviešu atmiņa atgādina senlaiku šūšanas galdiņus. Tiem ir slepenas atvilktnes; ir tādas, kas aizvērtas jau sen un kuras nevar atvērt; ir izkaltēti ziedi - sabirzuši rožu putekļi; samudžinājušies kamoli, reizumis kniepadatas. Marijas atmiņa bija ļoti pašapmierināta: tai bija jākalpo viņai, lai izšūtu pagātni."
"Bet tas tā ir vienmēr: mūsu darbi to sarakstīšanas brīdī atspoguļo jau izietu dzīves periodu."
"Iespējams, baudu tik briesmīgu dara tas, ka tā mums iemāca, ka mums ir ķermenis. Sākumā tas mums kalpo tikai tam, lai dzīvotu. Vēlāk jūtam, ka šim ķermenim ir pašam sava dzīve, savi sapņi, sava griba un ka līdz pat mūsu nāvei mums būs jārēķinās ar to, jāpiekāpjas, jāmeklē izlīgums vai jācīnās."