Shelly - Trīs lietas - labas lietas jeb pēdējais šodienas stāsts par Levi

09:00 pm - Trīs lietas - labas lietas jeb pēdējais šodienas stāsts par Levi

Ar Levi pamācību realizēšanu dzīvē man iet kā pa kalniem un kā pa lejām. Mājās es ēdu ļoti veselīgi (ja atskaita sadaļu par dalīto uzturu, to es vienkārši ignorēju). Darbā man ir ļoti daudz darba (sākunā uzrakstīju "darbā man ir ļoti daudz darva", bet tomēr saņēmos un izlaboju), un Levi izplīvo man no galvas nezināmā virzienā, un es apēdu divas porcijas saldējuma, kas palicis pāri no manas dzē dē, jo nav laika atiet no datora, un divus gabalus kūkas, jo kolēģim dzimšanas diena, un tikai pēc pāris stundām man ienāk prātā pārītis no tām izteikti tēlainajām metaforām, ar kādām mans rakstošais mīlulis apveltīja šāda veida produktus.
Visprātīgākais, ko es droši vien daru - uzreiz pēc darva (pardon, darba!) ieskrienu mājā, paglaudu un pabaroju kaķi, pārvelku botas un eju uz Daugavmalu. Ne jau skriet, pasarg Dievs. Skriešana tomēr varētu patiešām paliek pie padsmitnieku gadu aizrautībām. Es eju elpot. Levi uzskata, ka cilvēkam nedēļā vismaz 14 stundas jāelpo svaigs (NB - tieši svaigs!) gaiss, un Daugavmala ir visvairāk līdzīga laukiem, kuri tiek sevišķi propragandēti kvalitatīva svaiga gaisa uzņemšanai. Un tā nu es kādas četrdesmit miūtes eju un elpoju.
Nezinu, cik svaiga esmu kļuvusi, bet pasākums ir tiešām feins. Pie upes bariem vien pulcējas citi svaiga gaisa un vakara saules mīļotāji - jaunie vecāki ar ratiņiem un pavisam maziem bērniņiem, romantiski pārīši pirmajā randiņā, draudzenes, kas sit klaču, jaunieši, kas vienkārši deldē zoles, velosipēdisti un suņu saimnieki. Piemēram, kāda komanda ir pilnīgi neatvairāma - krievu pāris treniņtērpos ar trim vilku suņiem: lielu un paklausīgu māti, augumā tikai par kādu cm īsāku dēlu, kas saitē iesiets, apgūst atbildīgo labo manieru stundu, un pavisam mazu ķinķēziņu no suņa, kas steberē pakaļ jautrajam baram, bieži atpaliekot un veroties pasaulē absolūta izbrīna pilnām acīm. Vai komandas "Sēdi" laikā šis topošais Zvērkāvis piepeši sabrūk zemē un sāk tur vāļāties. Vardu sakot, šarms viņiem visiem spiežas laukā pa visām porām.
Kāds puišelis Daugavmalā šodien pat pajautāja man mana telefona numuru. Lai gan viņš acīmredzami bija teju vai divreiz jaunāks par mani, un pēc atraidījuma necenzēti nolāmājās, es nolēmu to uztvert kā komplimentu, ka manu gludināšana izdevusies uz goda.