Shelly - Post a comment

shelly

02:59 pm

Kārļa Vērdiņa recenzija "Dienā" par Čaka gadagrāmatu sākas ar ārkārtīgi interesantiem vārdiem:
"Lai arī zinu, ka atzinīgas recenzijas lasīt nav tik interesanti kā tās, kurās apskatāmajam izdevumam krietni sadod pa ķobi, tomēr..."
Turpmākajos vārdos kritiķis savu solījumu tur, un recenzija tik tiešām ir absolūti pozitīvi aprakstoša un garlaicīgāka par aizmigušu akvārija zivtiņu pētīšanu.
Es savukārt atcerējos, ka viena no aizraujošākajām recenzijām, kādu man ir nācies lasīt tajā pašā "Dienā", bij Krivades raksts par Boratu. Absolūti pozitīvs, absolūti aizraujošs. Var piekrist vai nepiekrist, var bļaut, ka tas ir kaut kāds slimums, un ko tā Agnese te iztēlojas, un ka viņa izmanto Boratu kā placdarmu savām neauglīgajām intelektuālajām rotaļām, bet interesanti - līdz bezsamaņai.
Man tomēr šķiet, ka uzskats - lasīt noliedzošus tekstus ir interesantāk (un ar ko slimo ne tikai cienījami "Dienas" kritiķi) parasti ir vienkārši otmazka. Slinkums tas viss ir. Protams, ir vieglāk uzrakstīt kaut ko sliktu. Uzraksti kaut ko sliktu UN kruti skanošu - tam vispār praktiski nekas nav vajadzīgs. Tas ir vieglāk nekā divus pirkstus apčurāt, pardon par tiešumu. Bet uzrakstīt kaut ko labu UN interesantu - lūk, tā jau ir augstākā pilotāža.