Jāsaka, ka ar jauno darba laiku man ir parādījusies jauna fobija - tagad es izjūtu spilgti izteiktu vainas apziņu katru reizi, kad vispār eju prom no darba. Tāpēc vakaros no darba es praktiski mūku - neuzkrītoši sakrāmējos un, gar gaiteņa malu slapstoties, ļoti ātri metos uz pirmo transportu, kas brauc centra virzienā, nepārtraukti gaidot, kad mani kāds noķers aiz apkakles un aizvilks atpakaļ strādāt.
Tas viss man maķenīt atgādina "Apple" darbinieku krekliņus 70. gados - uz tiem esot bijis rakstīts: "Working 80 hours per week & proud of it!" Uz to tad mēs pamazām arī ejam.