Shelly - Post a comment

shelly

04:59 pm - Vienas dienas domas I

***
Cilvēks vispār ar laiku degredējas. Kādreiz es biju labi audzināta jauna dāma, kas vieglu roku gludināja kreklus, spēlēja klavieres un mācēja cept visai pieklājīgus šašlikus. Kur tas viss palicis tagad?

***
Tagad es vispirms nedēļu nevaru nopirkt jaunu pulksteni, lai virtuvē kartupeļus nevajadzētu vārīt pēc izjūtas. Un tad, kad es visbeidzot aizvelkos uz piemājas saimniecības preču veikalu, man tur, protams, iesmērē kaut kādu mēslu, kam sākumā iet tikai minūšu rādītāji, bet pēc tam vairs vispār nekas neiet. Un, protams, ka čeks pazūd. Un, protams, ka veikalā pārdevēja paziņo, ka neko man neesot pārdevusi. It kā es pieprasītu Cartier ar dimantiem. It kā es būtu mele un censtos apčakarēt viņu.
Un, protams, izejot no veikala es pavisam dabiski un neapturami apraudos. Snieg sniegs, viss ir pavisam balts, un es eju pa ielu, raudot pilnā balsī.