Shelly - Solīju ierakstīt

06:02 pm - Solīju ierakstīt

Pilnmēness, vai?
Šonakt redzēju līķi. Lieta apstāvēja tāda, ka es, mani vecāki un māsa, bijām apmetušies pie kaut kāda riebīga veča. Citur nebija, kur iet, un tā nu mēs tur cietām. Bet reiz, kad mājās bijām tikai es, mamma un māsa, māsa (viņai mums smalks deguns) uzjautāja, vai mums neliekoties, ka kaut kas jocīgi ož. Arī mamma atzina, ka tiešām ož, turklāt nejauki, sāka meklēt smakas cēloni, māsa ar mammu atvēra skapi... Opinjki, vecais kungs viegli bojātā stāvoklī. Aizcirtām skapi - ko nu mēs, trauslas sievietes, ar līķi iesāksim, vai nu mēs viņu vilksim prom? Nē tak. Gan jau kāds atnāks, aizvāks. Lai pagaidām stāv.
Un pēc tam nopriecājāmies - labi gan, ka vecais nosprāga, beigs mūs tiranizēt un izspiest visu ko. Varēsim beidzot dzīvot mierīgi, un būs kur dzīvot. Labi viss būs. Atceros, ka sēdēju pie loga tajā pat istabā, skatījos debesīs un priecājos par to skaistumu. Interesanta detaļa - pie sevis nodomāju, ka būs jāieraksta cibā - "šodien atradām līķi". Domāju - viņi vēl neticēs, domās, ka sapnis. Brīnīsies. Bet nekā. Tiešām atradām. "Mēs atradām līķi, tā arī uzrakstīšu, lai visi izlasa".
Pēc tam izvirinājām arī citus skapjus - pie viena ironizējot, ka tur droši vien atradīsim vecā sievu.... Bet sievas nebija, atradām tikai matračus, gultu, citas derīgas mantas. Atceros, mamma nopētīja mantas un teica - "re, šito matraci tas vecis gribēja mums pārdot par mūsu priedēm. Maita. Tagad mēs viņu varam dabūt tāpat". Laimīgs sapnis, man liekas.
Un tagad man pat liekas vēl vairāk, ka tas bija zīmīgs sapnis. Skaidrojošs vai virzošs, vai kā nu tur viņu klasificē pēc "Lilit". Sapnis skaidri saka - es ne ar vienu negribu kauties. Es negribu strīdēties, es negribu diskutēt. Es gribu, lai mani liek mierā un lai no manis atšujas. Cērtiet tak tās skapja durvis ciet.
Pilnmēness turpinās.