Es ar varēju rakstīt kaut ko līdzīgu kā
blond vai
rasbainieks šai naktī, un apmēram tais pašos laikos, bet tad es pamodinātu Dārgo, kuram tādu problēmu nav. Tāpēc nakts tumsā es klusiņām aizšļūcu uz virtuvi, izdzēru glāzi piena un apēdu pustāfelīti šokolādes (šokolādes man ir sadāvinātas kilogramiem, tās es varu vilkt ārā no visiem pakšiem). Un palasīju "Annu Kareņinu".