11:06 pm
Ārkārtīgi pieblīvēta diena.
Tātad, par visu vēlreiz un no paša sākuma. Stipri neizgulējusies un viegli sāpošu galvu, izlīdu no gultas, pabaroju visus ar bokastīm, izmazgāju visus traukus, izņemot pelmeņu kastroli, pārāk neiespringstot, iztulkoju "delikvences draudus" un devos pusdienās. To, kas notika pa vidam es izlaidīšu, bija ļoti smieklīgi, bet smieties par citiem ir slikti. Tātad, pusdienās mūs gaidīja ne tikai kādi 80 ēdieni, bet arī kažoks. Zamša. Man. Par tulkošanu. Naaais!
Pēc 80 ēdieniem iešāvu krūzi kafijas, beidzot pamodos un nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks iemācīties ko jaunu un vērtīgu. Un - tieši tāda kā stāvēju, žaketē and staff - devos špaktelēt un gruntēt pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
rasbainieks. Ja viņi tualetē nepiekars memoriālo plāksni, ka šīs sienas ar savām mazajām rociņām apstrādāju es (patiešām ar rociņām, jo izrādās, ka visvieglāk špakteli uz maziem caurumiņiem uzsmērēt tieši ar pirkstu), es uzmetīšu lūpu.
Tagad beidzot esmu mājās. Un ja jau heroisms, tad heroisms līdz galam. Nospļāvos, atrotīju piedurknes un izmazgāju arī to sasodīto pelmeņkatlu.