Shelly - Post a comment

shelly

09:42 pm

Šodien man piezvanīja mana tuvākā kolēģe no bijušā darba, un es ļoti ļoti nopriecājos, bet prieki nebija ilgi. Viņa uzreiz pajautāja, vai es neatceroties sava darba datora paroli, jo L. esot atgriezusies no dekrēta.
- Viņa tagad sēdēs manā vietā? - es viegli šokēti pajautāju. - Bet paroli gan es neatceros... Vai tev nav pierakstīta?
Nē, nav.
Ar to arī saruna principā beidzās.
Pēc tam kādu laiku atkal uzmācās pārdomas par to, ka tiešām, nevajag steigties saraut visas pagātnes saites. Nav nekādas vajadzības atvadīties. Visas saites galu galā sarūk pašas no sevis.
Jā, muļķīgi, protams. Es pati to vienmēr esmu zinājusi. Un tomēr es zvanīju, sūtīju e-pastus un īsziņas, aicināji tikties. Es pretojos. Man vajadzēja pretoties.
Un tā filozfiski raugoties - man droši vien vajadzēja zaudēt. Droši vien.