|
Oktobris 19., 2016
 | 11:26
Iemācīties sadzīvot ar faktu, ka +/- viss uz pasaules ir subjektīvs, ir ļoti grūti. Īpaši manā industrijā.
10 minūtes atpakaļ gandrīz visi saplūcāmies par darba Ziemassvētku balles ielūgumiem. Par fontiem, lūk. Priekšniekam nepatika fonts, kuru mēs ar Keriju izvēlējāmies kā labāko no variantiem. Tā vietā, viņam patika fonts, kas man izskatījās pēc parasta standarta epasta fonta.
Manā galvā bija slepkavnieciska aina, kurā metos virsū priekšniekam ar kaujas saucienu un purināju viņu kā tādu vecu salmu lelli. Realitātē neteicu neko, apsēdos pie sava galda un izlikos, ka esmu dziļi iegrimusi svarīgās darba lietās. Jo, it kā, viena no pieaugšanas pazīmēm ir apzināšanās, ka tavi komentāri nevienam nav vajadzīgi un reizēm ir labāk paklusēt.
P.S. Vēl grūtāk ir sadzīvot ar faktu, ka cilvēki pēc sevis nemazgā savas tējas/kafijas krūzes.
|
Comments:
Mums ir katram sava krūze. Nenomazgāji - dzer no netīras :D
Ehhh, man vienīgajai ir sava krūze - visiem citiem vienādas uzņēmuma krūzes - var atstāt netīro un ņemt jaunu katru reizi! Grrr.
tev vēl fonti un krūzes - man, piemēram, ir klusās šausmas, kad tualetēs redzu kolēģes (no citām nodaļām), kuras iziet no kabīnes un iet pa taisno prom, NENOMAZGĀJUŠAS ROKAS. #bitchslap |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}