Septembris 19., 2016
| 16:08 Jau trīs mēnešus nesekmīgi mēģinu atgriezties sporta zālē. Nezinu kas ar mani ir noticis - man patika iet uz zāli, cilāt svarus un mēģināt jaunas lietas, bet tagad esmu iesēdusies kaut kādā apburtajā aplī, kur nespēju saņemties tām pirmajām pāris reizēm, kuras, zinu, būs ne pārāk labas - redzēšu cik daudz progresa esmu zaudējusi. Tā arī šīs brīvdienas. Noteicu sev, ka obligāti iešu uz zāli, bet attaisnojumi bira kā no pārpilnības raga - vispirms sestdien bija jāiet brokastot ar Mārtinu un ēst siltas, svaigas bulciņas. Pēc tam bija jāiet mājās un bija svarīgāk darīt visu ko citu, tikai ne sporta zāli. Svētdien nosolījos iet pirms spāņu valodas, protams aizgulējos. Tad sev teicu, ka iešu pēc spāņu valodas, bet pa ceļam uzvēdīja kafijas smarža un bija jaiedzer auzu piena latte. Tad protams, ar klunkšķošu, pilnu vēderu nekāda sportošana nesanāk. Nepārvilku sporta drēbes un, par spīti draudziņa neticīgajam smīnam, teicos, ka iešu vakarā vēlu, kad mazāk cilvēku. Protams, pieēdos lielas vakariņas, bet vēl joprojām cerēju, ka aiziešu. Nē, iestāstīju sev, ka svarīgi darbi jāpabeidz - beigu beigās pavadīju stundu skatoties Youtube. Mierinot sevi noteicu, ka vismaz pajogošu pirms darba. Pamodos sešos cerību pilna, iešļūcu dzīvojamajā istabā, bet ārā bija tik tumšs, ka izdomāju, ka man taču nevajag stundu jogai, es te atgulšos uz 10 minūtītēm uz dīvāniņa. Nu tā arī pamodos pēc 7iem, kad jau bija jāskrien uz autobusu.
|
Comments:
Man tiesi tas pats...bet sodien sanjemos un nu beidzot esmu celja uz zaali.
Es arī aizgāju!!!!!! Nebija tā lieliskākā reize, bet izlēmu būt pateicīga sev, ka vispār aizgāju, hehe.
Protams. Vajag sakt palenam, ja ilgi nekas nav darits :)
| From: | eos |
Date: | 19. Septembris 2016 - 21:20 |
---|
| | | (Link) |
|
Vieglāk ir paskriet kādos 6.30 pirms darba, vai cikos Tev tas darbs sākas, atbilstoši.
Vēl vieglāk ir nopirkt skrejceliņu mājās.
Es 90% cilāju svarus un reti nodarbojos ar kardio, bet, šķiet, mani nekustīgie trīs mēneši dara savu - būs vien jāsāk pievienot skriešana trenniņiem. Tas būtu man sapnis, ka mājās būtu kāds stūris, kur būtu aprīkojums, bet man ir mini dzīvoklis!
| From: | eos |
Date: | 19. Septembris 2016 - 22:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, pieņemu, ka Tu esi citas miesasbūves. Es esmu tipa "dēlis", un ar hantelēm es panākt neko nevaru.
Es skrienu, dejoju baletu, kung-fu un šad tad kikbokss.
Nezinu, es dzīvoju 10 kvadrātu istabā ar sievu, atradu vietu, kur taisīt presītes un pavicināt i kājiņas, i rociņas. Ja nav vietas vispār, kā kojās, esmu mētājusi spilvenu augšup tuvu griestiem un tā trenējusi rokas.
Es īsti nezinu kas tieši es esmu - maza un relatīvi slaida, bet ļoti ātri ķermenis reaģē uz svariem un būvē muskuļus.
Es arī apzinos, ka man attaisnojumi, var jau mājās darīties, bet vispar jau man patīk būt zālē, klausīties mūziku un redzēt kā citi ņemās. Tas kaut kā savā ziņā iedvesmo. Ja es mājās vingrotu, gribētu vismaz kārtīgu hanteļu komplektu.
Bet tu gan ar ļoti daudzpusīgām aktivitātēm nodarbojies - izklausās lieliski :)
| From: | eos |
Date: | 19. Septembris 2016 - 23:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Tad jau forši, droši vien vari piepumpēties 10 vai vēl vairāk reizes. Es varu vienu ar grūtībām.
Jā, piekrītu, ka daudz, daudz vieglāk ir pavadīt 40 min vienā reizē, ja apkārt visi citi arī vingro. Taču es mēdzu uzlikt kādas enerģiskas mūzikas albūmu mājās un sevi mocīt, kamēr viss albūms izskanējis.
Es jau uzskatu vēlamo par esamo - darbs/studijas noēd laiku, reāli tikai paskriet ir pēdējās nedēļas laikā sanācis. Vnk tāda sajūta - ja mani pieķers melos, ka uz baletu jau kādu laiku neeju (un mājās kustības veicu reizi 2-3 nedēļās), tā būs papildus motivācija. :)
|
|
|