Marts 29., 2013
| 18:25 Sataisīju pirmos sūdus, vajadzēja mazliet vairāk kā gadu, bet nu jā, atbildība aug, kļūdas sāk notikt.
Kamēr izbaudīju savu vienu brīvdienu, ar Karlu staigājoties pa pilsētu, ēdot kruasānus, tikmēr pret mani ir uzrakstīta sūdzība. Nu ne tā personīgi, ka kāds mani nīst, bet ir sūdzība pret firmu un tā ir mana vaina. Izsūtot kādam cilvēkam dokumentus, es nejauši iešķūrēju aploksnē papīru, kurš mētājās uz mana galda, kurš uzrādīja visas kompānijas darbinieku algas un cik par kuru tiek novilkts pensijai. Tas ir smags pārkāpums, jo tā ir konfidenciāla informācija. Neviens vēl darbā nezin, ka tā esmu es - kaut kā mistiski sagadījās, ka sūdzība iekļuva manā darbu rindā, un pirmā, kas to redzēja biju es, bet es nemīlu melot, krāpties, tapēc uzreiz pajautāju kolēģei kā ievadīt sistēmā pārkāpumu pašam pret sevi (mums ir vesela uzkaites sistēma, kur jāievada pārkāpumi, kurus ikdienā kaut kur pamani, jo ja nereģistrē, tad uzņēmums var smagi atrauties). Izrādījās, ka man nekas pašai nav jādara, jo kamēr nebiju darbā, kāds jau bija zvanījis un sūdzējies, un visa lieta ir "pacelta augšā".
Nav jau tā, ka pasaules gals, bet man nākamnedēļ ir ceturkšņa pārskats, iespējams, ka varēšu pamāt ardievas algas paaugstinājumam - šis būs ļoti nesmuks pleķis manā failā. Mūzika: ice-t - i must stand
|
Comments:
Ārprāts... Šausmīgi nelāgi.
fff...ujjj. bet mierinājumam varu teikt, ka tādas darba šaizes gadās katram.
kad tiku līdz algu saraksta iestumšanai vēstulē - sasmējos. protams, ka nav smieklīgi. bet nu ir mazliet tizli. bet es arī par sevi tā pasmietos. nu kamōn - nu šitā notizloties. jo līdzīgas papīrdarīsānas. bet ar mani neko nevar izdarīt. sliktākajā gadījumā man vnk to neliks vairs darīt ;D |
|
|
|
Sviesta Ciba |