|
Janvāris 28., 2013
 | 17:27
Izdomāju vēlreiz noskatīties "Vicky Cristina Barcelona", jo vēl joprojām esmu mazliet aizkavējusies ceļojuma noskaņās, un gribēju piedzīvot Barselonas sajūtu, redzot filmā ieliņas, kuras esmu izstaigājusi, kad vienā filmas brīdī parādās bārs, kurš priekš manis patiešām bija Barselonas iespaidīgākais moments - absinta bārs "Bar Marsella" - pirmo reizi dzīvē dzēru tik stipru absintu, ka pēc vienas glāzes biju pilnīgā lupatā. Bet vēl vairāk par pašu absintu mani iespaidoja interjers, jo viss, kas tur bija no bāra, bija milzīga telpa ar augstiem, nolupušiem griestiem, vecām mēbelēm, maziem koka galdiņiem un briesmīgām tualetēm. Gar sienām milzīgi, veci spoguļi un uz plauktiem arhaiska paskata pudeles, klātas ar putekļiem un zirnekļu tīkliem. Nu bezmaz vai kā tur izskatījies pirms 200 gadiem, tā arī šobrīd. Bārā strādāja tikai draudīga paskata vīrieši, jo, pieļauju, ka absinta stiprums, ļoti daudzveidīgā publika un Ramblas tuvums, ne vienmēr ir tā labākā kombinācija (kad mēs tur bijām, kaut kāds vīrs ar sievu sadzērušies kāvās, man gandrīz sejā ielidoja pudele), un kad mēs tikai ienācām, neviens īsti neuzdeva jautājumus ko mēs gribam, bet nosvieda priekšā pa cukura gabaliņam, divas jau piepildītas glāzes, mazas dakšiņas un ūdens pudeli ar izdurtu caurumu korķī.
|
Comments:
Nosarkstu pa visu seju un saprotu, ka tādu absinta dzeršans metodi - ar dakšu - es pat nezinu...
Nu tur deva tādu mazu jocīgu dakšiņu un tad visi meta savus cukura gabalus absintā un ar to dakšu tā sirdīgi spaida to cukurgraudu kamēr izšķīst :) Redz, es līdz šim tikai liku uz tējkarotes un dedzināju, tad metu absintā un dzēru. Nemaz nezinu kas un kā ir pareizi, ja godīgi. Mani pārāk ātri absints padara nelietojamu, lai es aizrautos :D |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}