Janvāris 2., 2012
| 13:51 Man ir bail. Kad man pagājušogad bija miežagrauds, es neatceros, ka man būtu uzpampis arī acābols apkārt zīlītei. Nav iespējams uz sevi pat spogulī paskatīties. Vismaz kāds tur augšā mani dzird, un šodien ir pirmā saulainā diena pa nedēļām, varēšu iziet uz veikalu saulesbrillēs.
UPD: man tik ļoti gribās iet ārā skriet, bet bail, ka sapūtīs to aci un būs sliktāk. Skatos, ka sāk nākt ārā dzeltenas strutas, cik atceros, tad jau laikam būs labi, ja ir atnācis vaļā. Tik jocīgi ir, cik ļoti novērtē to sajūtu, kad viss ir labi, tieši tad, kad nav labi. Mēģini atcerēties kāda bija sajūta, kad tā acs nesāpēja un varēja mierīgi skatīties apkārt un mirkšķināt. Tāpat kā tagad, es elpoju un par to nedomāju, bet tad, kad man pagājušogad bija tās divas nedēļas, kad smaku nost, es naktīs raudāju un lūdzos, lai man atdod atpakaļ iespēju mierīgi ieelpot un izelpot.
|
Comments:
Man liekas, ka kumelīšu tēja var palīdzēt - vismaz tas ir pret iekaisumu, man gan tik traki nav bijis, bet par ļaunu jau nenāks. Ir portāls medicine.lv, kur var jautājumu atbilžu sadaļā paskatīties, vai kāds nav kaut ko līdzīgu jautājis - tur ārsti atbild, tāpēc tā ir sakarīgākā vieta, kur kaut ko tādu meklēt. Un vēl pēc sešiem vakarā Latvijā darbojas ģimenes ārstu informatīvais tālrunis. Veseļojies.
Paldies :) Man gan bail ar kumelītēm uz savu galvu eksperimentēt. Lietoju, kamēr bija tikai neliels uztūkums, siltas kompreses, lai mazinātu diskomfortu. Bet man liekas, kad tagad, kad jau tik akūti, diez vai tur kaut ko baigi var likt klāt. Man pat bail iet ārā, lai vējš neuzpūš :D Jābrauc vienkārši uz slimnīcu un miers.
| From: | viux |
Date: | 2. Janvāris 2012 - 16:11 |
---|
| | | (Link) |
|
aha, iedos tev paraceptamolu un sūtīs mājās. cmonn, uzzvani lv ārstiem un miers
paracetamolu, nevis paraceptamolu. ja jau labojam
Ir kas tāds, kas notiek tavu acu priekšā un ko tu tik ļoti, ļoti, ļoti negribi redzēt, ka tavam organismam kaut kādi sūdi uz acīm jāaudzē? Tiec no tā vaļā, un nebūs jāslimo. Esmu par teoriju, ka visu to mēslu, kas mēdz piemesties, cēlonis ir galvā. Īpaši, ja runa par imunitātes problēmām, nevis plaušu vēzi aktīvam smēķētājam ar stāžu.
nekad nebiju aizdomājusies par tādu momentu. tagad sēžu un domāju, bet nevaru īsti iedomāties neko tādu, ko nevēlētos redzēt. man ir problēmas pašai ar sevi. varbūt tas ir sauciens, lai skatos pati uz sevi, iekšā?
+ tā ir par tiem mēsliem, es vienmēr esmu ļoti ticējusi, ka visi sūdi nāk no kaut kādām nerealizētām lietām, iekšējiem konfliktiem un spriedzes. pirms anglijas, kamēr dzīvoju latvijā, man nekas nebija. kopš atbraucu uz šejieni, mana dzīve sabruka un es eju no sūdiem uz sūdiem, netieku ar sevi galā un skat, izkrīt mati, parādās kaut kādas aknes, gremošanas problēmas, miežagraudi un citi sūdi.
varbūt laiks braukt atpakaļ? ;) |
|
|