pēdējā laikā galvenokārt esmu pārāk slinka, lai pat puslīdz interesantos sapņus pārrakstītu sakarīgā, drukas kļūdu nepiegāztā tekstā.

bet šonakt biju aizsūtīta mācīties tādā kā anarhistu skolā, kur visi skolēni nez kāpēc bija jau pieauguši un daļa no skolas bija arī trako nams. tur mācījās arī vairāki pazīstami cilvēki - mans brālis, viņa kursabiedrs pēteris, pelnufeja, remedia un turbund māsa, kura gan teica, ka esot tik nogurusi, ka guļot 27 stundas diennaktī. tur bija kora skolotāja, kas visu laiku skraidīja apkārt naktskreklā un man kaut ko stāstīja, ko es nevarēju saprast, jo viņai bija šausmīgi neskaidra dikcija un diezgan klusa balss, bet pēc tam izrādījās, ka viņa ir ļoti gribējusi, lai es nāku pieteikties mūziklā, ko viņa ar savu kori grasās uzvest - bet, lai gan būtu to labprātīgi darījusi, es, protams, nevarēju atrast, kur tas koris ir, kur notiek mēģinājumi, kur pieteikšanās. neviens man neteica, kad un kur notiek stundas, lai cik izmisīgi es viņiem nejautātu, tur bija šausmīgi daudz visādu durvju un gaiteņu, par kuriem arī neviens man neteica, uz kurieni tie ved, un skolā konkrēts laiks katru nedēļu bija atvēlēts seksam, ar ko visi skolēni, kas vēlējās, sadalījušies pa pāriem, rindas kārtībā publiski nodarbojās speciāli ierādītā, ēdamzāles vidū novietotā šaurā gultiņā, uz kuras bija uzklāta skaista, rakstaina sega.