runājot par patriarhālo struktūru apbižotajām nabadzītēm (c) chimera
es jau kādu laiku gribu jums iedot izlasīt šo nelielo stāstiņu:
https://twitter.com/i/moments/839950218099576832principā tuvākā vienkāršotā simulācija tam, kas totāli properlīgā irl eksperimentā būtu salīdzināt attieksmi pret vienu un to pašu cilvēku, kad viņš ir sieviete un kad viņš ir tranzitējis par vīrieti (ir tādas aptaujas, ja kas)
bij reiz tāds gadījums, sēžam es&kic ar vik&dū mūsu bangkokas štābiņā, dū kādā stūrītī lasa internetus, un piepeši, izlasījis cibā kaut ko par feminismu, no stūrīša izsprāgst ārā ar jautājumu "a ko, es varbūt dzīvoju kopā ar
feministi?", kur no pēdējā vārda jūtami pil riebums
(ja jums ir gadījies saskarties ar drusku vai stipri satrakojušos dūriņu, kuram šķiet, ka viņa brīvību kāds ir sataisījies ierobežot, tad jūs zināt, par ko es)
ar to sākās diskusija visa vakara garumā, kurā mēs ar viku mūsu zēniem mēģinājām paskaidrot, kā pat mūsu visnotaļ privileģētās dzīves, ja skatāmies globālā mērogā, skar dzimumu nelīdztiesība, kaut vai kā tas ir, ka tavu teikto uzklausa tikai tad, kad to pasaka džeks
(protams, ne velti mēs savās dzīvēs esam ilgi gājušas uz to, lai tādas huiņas ar mums notiktu iespējami mazāk, domājams tāpat kā augšcitētā chimera, kurai patīk ieņirgt par apbižotajām nabadzītēm)
un vai zināt – viss kā pret sienu
aroniski, ka kic&dū vispār dzīvē ir diezgan ok feministi, bet reizē arī visai kaismīgi uzskata, ka mūsdienās jau nu sievietēm problēmu nav vispār nekādu, īpaši jau nu latvijā
kaut kas tajā ir, ka tādai cita pieredzei nav iespējams noticēt (for me, this was shocking, for her, she was used to it)
bet tas ir tāds interesants brīdis, kad ciešā un tuvā tusiņā ir tik neiespējami saprasties par to, kas vienai pusei ir pašsaprotams, bet otrai pusei pilnīgi svešs un neticams
izstrīdējušies līdz bezspēkam un izdzēruši pēdējos aliņus, mēs gājām gulēt
ja man pa rokai toreiz būtu bijis augšminētais stāstiņš, varbūt būtu gājuši gulēt mazliet citādāki
un раз уж пошла такая пьянка, lai iet huiņa ar linkiem (c) martcore
dāma no šī paša stāsta
raksta par to pašu, un man gribas jums īpaši izcelt vienu citātu:
I would also like the record to show that I developed a trucker’s mouth and bawdy sense of humor precisely because I’ve always had to act “like a man” to be found funny and be accepted in male spaces.
nu un tad vēl viens stipri tuvu tēmai:
In the last year or so, we saw this study, from America, and it broke our hearts a bit, because it explains so much: in a mixed-gender group, when women talk 25 per cent of the time or less, it's seen as being "equally balanced". And if women talk 25–50 per cent of the time, they're seen as "dominating the conversation". And we remembered all the times on social media, or in conversations, an angry man has said, "Women are WINNING now. Women are EVERYWHERE. It is MEN who are being silenced", and it all made sense.
tas atkal
no šī, kas ir vecs un labs un ļ. izklaidējošs, bet varbūt jūs kāds neesat lasījuši un jums akurāt nav nekā tāda svarīga vai steidzama darāma piektdienas vakarā