citās ziņās, manas sešas nedēļas fabrikas meitenes režīmā ir beigušās, un pārslēgšanās back to normal ir ļ. interesanta (varu apliecināt, ka miega paterni sešās nedēļās paspēj izmainīties)
ja jūs zinātu, kādu mietpilsonisku labsajūtu manī raisa tādi sadzīves sīkumi kā iespēja no rīta uzlikt mazgāties dvieļus un izkārt viņus dārzā (es arī nezināju), iespēja noiet uz tirgu pēc piena (un vispār perišabliem pārtikas produktiem, fabrikas režīmā par tādu greznību var aizmirst) un pāri visam – iespēja nekur neiet (kura izrādījās tik salda, ka pirmoreiz mērķtiecīgi nosačkoju vingrošanu, lai tikai nekur nebūtu jāiet)