tas futbols vakar bija kā divas dažādas spēles
pirmo puslaiku mēs skatījāmies kaut kādā mazā nepatīkamā krogā uz pašas ramblas, jo nekur citur nevarējām pagūt nenokavēt kikofu
tur bija sanākuši desmit vācieši, dortmunde iesita savus divus golus pirmajās desmit minūtēs, viss bja slikti
puslaikā mēs pārbēgām uz īru krogu dziļāk ravālā, kurā vispār bijām plānojuši skatīties visu spēli, bet pusdienu kava darīja mūs lēnus un nācās pirmo puslaiku pārlaist pie tiem vāciešiem
krogu pa gabalu varēja redzēt pēc tā, ka ārā draiskojās mazi puišeļi liverpūles kreklos
tur notika madžiks un beigās arī kicevoodoo (kādreiz viņš gāja pīpēt, lai nando iesistu golu, jo nando sita tikai tad, kad kicīts pīpēja, tagad viņš summonēja pēdējo izšķirošo lovrena (!) hederi, paldies kicevoodoo)
bārmene mūs slavēja par veiksmes atnešanu (viņai māte no liverpūles)
šķietka šodien no visas tās priecīgās klaigāšanas sāp kakls
mūsu cilvēks anfīldā (renē bija aizbraucis uz spēli, pizģec, ne?) ziņo, ka ir apskāvies ar dažiem simtiem cilvēku, un dortmundes fanus pēc spēles visi ir samīļojuši un saukuši viņiem dzērienus
bet mēs pēc tam gājām garā pastaigā mājās ar bārgājena elementiem pa naksnīgo barselonu piedzērājušies un laimīgi, mēs taču te nebijām bijuši veselus četrus gadus, tas ir kā atgriezties mājās pēc gara, gara ceļojuma, mīļā vecā barselona