domāju, par ziemeļkorejas pašaizliedzīgo cīņu pret amerikāņu kino vajadzētu žigli uztaisīt kādu kino
bet vot viena lieta man nav skaidra, kā un ko cilvēki domā par šādiem gājieniem un to sekām
no "we want equality, sony doesn't" (c) hakeri (epopejas sākumā, kad par the interview vispār runas nebija) līdz "šoreiz uzvar visi" (c) kāds nesaprātīgs cibiņš
es jums varu pastāstīt vienas konkrētas varonīgā akta sekas reālajā dzīvē mazajam cilvēkam, kamēr forčans uzvaras priekā klapē mazās spalvainās dūrītes pa mazajām spalvainajām krūtīm:
kādā mazā valstī tiek rīkots kinofestivāls, kura programmā ir arī maika lī misters tērners. ņemiet vērā, ka tā ir filma ar ļoti daudz visai sarežģīta teksta, kur katram vārdam ir jāčeko pieci nozīmju līmeņi, un aktieriem ir bijušas grūtības filmēšanas laikā runāt normālā valodā un kafejnīcā pasūtīt kafiju. piedevām, kā gadījies, kā ne, filmas seanss ir ieplānots tieši tai vienā zālē, kur nav iespējams dzīvais tulkojums austiņās, un filma ir jātitrē. kad festivāls ir jau uz sliekšņa, visām pārējām filmām materiāli ir sagādāti, tulki strādā un gatavojas, tikai mistera tērnera kā nav, tā nav. izplatītājs māk teikt tikai tik daudz kā "sony uzbrukuši hakeri, gaidiet". galu galā, kad beidzot materiālus var dabūt, kas, protams, ir pašā pēdējā brīdī, tulks strādā trīs diennaktis no vietas, beigās šā vai tā plēš matus un cieš sirdsapziņas pārmetumus, jo tādā laikā normāli sagatavot tādu apjomu nav iespējams, bet haxx00rzi klapē mazās spalvainās dūrītes pa mazajām spalvainajām krūtīm, lūk, kāds labs darbiņš padarīts.