es šovakar esmu mazliet neiecietīga, jo a) festivāls noēd nervus tā ka nu tikai un b) latviešu kinošņikiem vajadzētu mācīt darba tikumiņu, ko es šobrīd jūtu karstumā gribētu darīt ar sāpīgām metodēm
bet
vai jūs lūdzu kāds tai paštaisnības apreibinātajai cīnītājai svalkai varētu pastāstīt, ka andrejsala bija apzināts un neslēpts ģentrifikācijas projekts, lai uztaisītu andrejsalai vārdu un atmosfēru, un pilnīgi visiem, kuriem tur tika iedalītas telpas tajos laikos, tās skaidri tika dotas uz diviem gadiem un ne dieniņu vairāk? alkohola veikals un slāvu diskotēka to divu gadu beigās lieliski nospēlēja divas lomas – sāka ienest piķi un arī ātri un kvalitatīvi dabūja ārā visus "radošos kedaiņus", kuri andrejsalu bija uztaisījuši par to, kas tā bija, jo neviens ar tādiem jauniem kaimiņiem negribēja dzīvot. un pašreizējam andrejsalas inkubatoram ar kultūru un uzdzīvi tai andrejsalā, kuras stāsts bija īss, košs un nu ir galā, nav īpaša sakara.
savukārt tabakas fabrika ir normāls poisoned chalice, ja kas. projektu konkurss pirms gadiem, ē, trim četriem "kā nu mēs te taisīsim radošās industrijas" (tajā brīdī tas bija buzzwords ministrijās, kampars ar ēlerti pat nodomu protokolu parakstīja, kā nu atbalstīs tā un šitā), beidzās ar to, ka uzvarētājiem paziņoja, ka no atslēgu saņemšanas brīža būs jāsāk maksāt neliela samaksiņa valsts nekustamajiem īpašumiem, piecdesmit santīmiņi kvadrātmetrā, kas uz tiem 11k kvadrātmetriem ir prāva summiņa, kuru jau arī nebija, kur sadabūt, jo īrniekus tur ielaist uzreiz nemaz nebij iespējams, bet maksāt jāsāk uzreiz un "valsts finansējumu ieguldīt nav paredzēts" (un lasiet starp rindām, lūdzu). ar vienu roku dod, ar otru ņem. bet svalkai visur sazvērestības rādās.