mūsu starptautiskajā kokteilī ir jaunas krievu kolēģes, ar vienu no kurām iepazinos spektakulāri un, kā man labpatīk domāt, simptomātiski
stāvam pie dēļa ar visu portretiem un valstīm, jaunā kolēģe meklē visus klātstāvošos portretu galerijā, "oh, you're from latvia... [vainīga sejiņa] i'm from russia..." (skanēja kā atvainošanās)
situāciju glābj (vai gluži pretēji, kā uz to skatās) slovāku broliukas - "you'll soon be one country anyway"

bet vispār sadzīvē un uzdzīvē, kuluāros un buduāros reāli uztraucas visi, pat nesatricināmie somi
visas sarunas pie glāzēm ātri vien nonāk pie tā paša

bet, ja par skaisto dzīvē - šeit atsaucamies uz mūsu gaišību "ja pieklājīgā sabiedrībā pienākas izlikties, ka mūsu kaimiņvalsts izdarības un mūsu sabiedroto gļēvums uz mums neattiecas, tad tā arī darīsim" (man gan nav sava darbības plāna, man ir sačipoti kaķi un tas arī viss, pat ārzemju pases viņiem nav) - tad uzminiet nu, kurš visu vasaru ir kārojis pēc orlas saulesbrillēm (dzīvē izskatās dafiga labāk) un beidzot viņas arī dabūjis? /visstādslepnsuniztērējiskaudzinaudas/