man te babilonā ir sava egila sāga
jūs varbūt kāds atceraties, pagājušajā rudenī melnā cauruma viesnīcas bārā bij tāds latviešu bārmenis, kurš kļuva sejā bāls, kad vien bārā parādījās latvieši (un/vai viņu citvalstu kolēģi, kuriem kāds nez kāds bij samācījis ticami latviski teikt lavakar), un mēdza aizslēgt bāra durvis, kad tām tuvojos es (viņa itāļu kolēģis gan tās vienmēr atslēdza)
vēlāk tai pašā rudenī mēs dzīvojām citā viesnīcā, gājām trollēt egilu uz veco melno caurumu, un tur itāļu kolēģis mūs sagaidīja ar skumjām ziņām - egils ir pieprasījis pārcelt viņu uz citu viesnīcu, jo cik tad var, vai ne
noplātījām rokas, iedzērām uz egila veselību un dzīvojām tālāk
līdz vienam brīdim pagājušajā nedēļā, kad izrādījās, ka krogi strādā ilgāk tikai uz anglijas spēlēm, austošās saules nama durvis bija slēgtas, mēs mēģinājām pierunāt melnā cauruma personālu pārslēgt teļļuku uz futeni, bet viņi mūs aizsūtīja uz viesnīcu pāri ielai, jo tur ir lielāks teļļuks, kurā pilnīgi oficiāli rāda spēles, un varat minēt, kas tur saimnieko aiz letes
tagad taisām totalizatoru, cik tālu atradīsies nākamā viesnīca, uz kuru egils aizbēgs no šitā uzdzīvnieku bara
pie kam egils ir visai līdzīgs punktam, viņam noteikti ir arī cibas žurnāls

sāku just ģenētisko nastu
mūsu ģimenes sievietes sākot ar jaunības beigām neizbēgami izplūst miesās
(vienīgais izņēmums, kurš nupat ir sarāvies atpakaļ, ir svaiga diabētiķe)
mana māte savu izplūšanu vienmēr ir norakstījusi uz manu nākšanu pasaulē
bet es skatos, ka tas vienkārši sakrīt laikā, nekāda sakara ar demogrāfisko līniju
viņdien pirku bikses un, teiksim tā, ja es viņas būtu pirkusi internetos tīri pēc izmēru cipariem, nemērot, būtu ņēmusi 3 izmērus mazākas (trīs izmērus! TRĪS!11)
jāsāk pierast pie tā, ka esmu big mama shake that ass, jo kas tad cits man atliek
vismaz bikses ir smieklīgas, un slovākiete jau nokomplimentēja, ka figure looks good (un viņa komplimentus saka tikai po ģelu, tātad mans resnais dibens tajās biksēs izskatās tiešām labi, bitches)
un, acīmredzamais neticamais, mans dzīvesbiedrs joprojām tupa neredz, ka ar mani kaut kas nebūtu kārtībā, un uzskata mani par skaistu sievieti, un es esmu neizsakāmi pateicīga, pat ja neesmu pelnījusi