bet ja par skaisto dzīvē, tad mēs atkal bijām festivālā dzīvojām lieliskā uzdzīvnieciņu kompānijā ar visādiem interesantiem eksemplāriem - no dubajas, no irānas, no krievijas/barselonas, un pat tāds retums kā londonā born&bred kundziņš (srsly, cik jūs pazīstat londonā dzimušus cilvēkus?) štābiņš atradās 33 soļus no ieejas festivāla kompleksā (salīdzinājumam - rīgas dzīvoklī no gultas līdz vannas istabai ir 30 soļi) ohujennākie redzētie ārtisti ir porn (wins hands down), tortoise, dinozauri, blanck mass un beidzot kārtīgi skaļš haxan cloak vidēji ohujenni - forest swords (kurš parasti ir ļ. augstu ohujenno topā, bet šoreiz viņam mazliet izgrieza pogas pārējie), the icarus line, beak tīri tā neko - chelsea light moving, magic markers (kamēr nesāka onanēt), godspeed (kamēr nesāka onanēt), his clancyness pārējo vai nu neredzējām nemaz, vai redzējām pavisam drusku un vispār, štābiņā mums pašiem bija ļ. laba ballīte, ar labu skaņsistēmu un visādiem frīkiem
zelta moments - kad aizlavījāmies gan no godspeed (piedodiet, viņi tomēr ir garlaicīgi, īpaši, ja festivālā spēlē divas stundas, kur pilnīgi pietiktu ar vienu), gan demdike stare, nonācām festivāla kompleksa krogā, kurā notika karaokes ballīte karaokes ballīti vēroja... (drumroll please) džons makentairs (tēvocītis no tortoises, lai te martcore atkal nesāk izrunāties par mūsu dažādajām galaktikām) es viņam paspiedu roku un pateicos par visu tā kā tas notika karaokes ballītē, uzskatu, ka tagad mums ir kopīgs tumšs noslēpums
līdz jūrai nemaz neaizgājām, nebija laika
|