no rīta es vadīju ekskursiju, viss bija magic, raisījās un dzirkstēja, mans atspulgs skatlogos bija glīts, šarmants un sārtām lūpām. vēlāk es vadīju vēl vienu tādu pašu ekskursiju, atspulgs skatlogos bija pavisam parasts, nekas nedzirkstēja. tagad es gribu līst zem segas un izgulēties, bet tā vietā ir jāsaņemas svētkiem mūsu ielā un nenogulēt ļoteni rīt no rīta.

viengad es te raudāju, ka starorīga ir maziņa un melna un no pārdaugavas nekā nerāda. kāds mani ir sadzirdējis, pēterbaznīca doms ir tiiiik smukas!