izlasīju džonatanu s. un misteru n. un skumstu, ka vairs nekad nekad nekad nevarēšu to lasīt tikpat pirmoreiz.

man jau šķiet, ka viss ir vienkārši.
ja draugs dzird par draugu klačojam huiņu, viņš aiziet un draugam pasaka "es par tevi tādu huiņu dzirdēju!"
ja nevis aiziet un pasaka, bet klačo to pašu huiņu tālāk, tad tas nav draugs.