meitenes, jūs saviem zēniem dāvināt ziedus un/vai dāvanas kopdzīves jubilejās?
zēni, jums meitenes dāvina? un jūs meitenēm?

upd: atzīstos, es neko, es tikai saņemu. un mums to jubileju ir tik daudz visādu - kā sāk pēc jāņiem svinēt, tā kaut kad rudenī beidz. toties es esmu laba dāvinātāja citos svētkos, tāpēc pārāk nepārdzīvoju.
toties man kopš vakardienas ir svaigi diedzēta mimosa hostilis/tenuiflora, straight from brazil!

vēl bez dāvanām un ziediem dzīvē svarīgi ir kas? pareizi, garšīgi paēst un iedzert. un kāpēc ļauties restorānu vilinājumam, ja no tiem pēc pusstundas tāpat izmetīs ārā, jo jāveras ciet. svētki ir tad, kad var aizbraukt uz dārziņu ar ričukiem, jo ikdienā līdzi ir trīs lejkannas, cirvis, zāģis, lāpsta un vēl viskas un tātad arī mašīna. aizbraukt uz dārziņu ar ričukiem, vīnu, kazas sieru un ugunskurā cepamām vakariņām (uz kurām atnāca arī ķengurkaķis, rajona leģenda), kurināt ugunskuru kaut līdz nakts vidum, neviens ārā nemetīs. un laimīgi ripot mājās pa tukšu un klusu daugavmalu. tie ir svētki. beat this, restorāni.