pēc vakarnedēļas (tā ir diena, kurā meksikas un kalnu un leju ir kā nedēļā) pamodos pirms modinātāja, ieraudzīju apmākušās debesis, teicu čau pavasari, te nu tu esi, un piespiedu sevi pagulēt vēl mazliet.

nekas, ka nav saulītes. mēs otrdien atvērsimies, drošvien skatīsimies un brīnīsimies, kas no tā visa ir sanācis, tad mums būs laiks sakārtot kafejnīcas lietas un mazliet vēlāk properlīgi atvērt kafejnīcu, un tad vēl būs viskautkas un vesela nedēļa barselonā maijā <3