mums ir kaimiņš, ļoti kārtīgs vācu zēns, kuru tepat trepjtelpā podobraļi un obogreļi, kad bij atslēgas pazaudējis. labi darbi nepaliek nesodīti, un mums tagad laikam ir piekārta birka "sirdsšķīsti sārtvaidži" - zēns pirms došanās mājās pa svētkiem atnesa mums pieskatīt savu alpu vijolīti. es to uzzināju post factum, tāpēc nevarēju pabrīdināt, ka par visu vairāk no puķēm mūsu kaķiem garšo alpu vijolītes - rūdis ziedlapas vālē iekšā kā salātus, un rita arī neko daudz neatpaliek. tā nu lēnā garā taisījāmies ienest podu atpakaļ kaimiņa dzīvoklī un laistīt to tur, un labi, ka esam tādi bremzes - izrādās, ka viņš nekur vēl nav aizbraucis :)