no tiem laikiem, kad mācījos akadēmijā, man gaišā piemiņā stāv kafejnīcas plovs ar gurķu mērci. šodien pirmoreiz mūžā uztaisīju plovu pati - impulss no elīnas žurnāla, recepte no elīnas un internetiem, garšvielas no renē un buhāras, jēriņš no piemājas veikala. nesalīdzināmi garšīgāks par akadēmijas kafejnīcas plovu, bet gurķu mērce šā vai tā klāt bija, taču ne tzatziki, kā varbūt varētu padomāt. kā arī klāt bija ļoti garšīgs vīns un brīnišķīga filma, kuru es no sirds mīlēju pirms 15 gadiem, kad kino dailē rādīja kaurismeki a. retrospektīvu ar veselām trim filmām, un, kā izrādās, mīlu arī tagad, lai arī dramaturgu pulciņš drošvien izsvilps.

pie trz atkal iet vaļā par mūžseno tēmu "tie tur velosipēdisti", bet man joprojām nav saprotams, cik grūti ir padomāt mazliet tālāk par savu degungalu un pieņemt, ka satiksmē piedalās ne tikai auto, ne tikai gājēji, ne tikai velo, bet visi šie kopā, un viņiem nāksies sadzīvot.