iet uz dirtydeal bija ļoti labi un pareizi. tur mēs šovakar dzirdējām divas singeres-songraiteres, kuras daudziem ļoti patīk un man pilnīgi neinteresē, un tad vēl kādas piecpadsmit grupas, kas kopā saucās ghost society. par pirmajām dziesmām nepateikšu, bet vienā brīdī mēs ar gošu (kā klasiķis klasiķim (c) goša) sākām atpazīt grupas. no "should i break it to them that my bloody valentine have recently reunited?" līdz dziesmām kas sākas kā slowdive bet beidzas kā coldplay vai sākas kā au revoir simone un beidzas kā miranda sex garden. protams, runa ir par vājām atblāzmām. diemžēl. bet viens gabals gan man ļoti patika un gandrīz neko neatgādināja (melots, bet dziesma tiešām smuka).
vārdsakot - klasisks record collection band gadījums. jāņem gan vērā arī tas, ka gan yaputhma, gan sirke arī bija record collection bands. (mums hitiem darba nosaukumi bija tādi kā plaid, tortoise un mogwai.) laikam jautājums būtībā ir par to, kas ir tai rekordkolekcijā un kāds ir apkārt laiks un telpa.

p.s. pa ceļam uz milkbāru iegriezties apskatīties "eu džeki mēs esam jaunajā klubu rajonā", tb šturma jaunajā štābiņā elektrā arī bija ļoti labi un pareizi.

somā guļammaiss, fotokamera un balzama pudele. kāpju uz ričuka un braucu uz upmalu, čau.