pēc diennakts nomodā cirslis pārnāca mājās un ielika mazgāties drēbes. tagad gaida, cieš un grauž etiķainas marinētas sēnītes, stipri iezilganas. vēl tikai šņabi tādām jāuzdzer pirms miega.
un cirslim vai sirds pa muti kāpj ārā, kā jātur īkšķi, lai dabūtu oficiālo iestāžu atļauju braukt uz to vietu, uz kuru cirslis nu ir sataisījies, nu tā sataisījies ka tiešām sirds pa muti kāpj ārā. tas jau nekas, ka cirslis ir pliks un nabags, un pēc vecās derības likumiem viņam būtu ilgi jācieš par nupatējo vaļošanos dienvidamerikā. bet ko tur daudz, kamēr tai bankai vēl nauda ir, jātērē nost. ko tas mums atgādina? cik zināms no dažādu tautu pasakām, šitiem zvēriņiem trallinātājiem ziemā nav ko ēst, ja. tfu tfu tfu. |