dzīve skrien garām, es pat nepamanu. šķiet, šī ir tā diena, no kuras es savu mazo burvīgo dzīvoklīti apdzīvošu viena pati (par kaķu daudzumu vēl varam pastrīdēties). mantojumā atstāts milzīgs pēcballītes bardaks un smags athodņaks.

vēl sūdīgi ir tas, ka ritenis ir nevis mājās bet pusstundas gājiena attālumā. un žurcī nav neviena, neviena paša klika no ķīniešu ip adreses. oh waily waily.

šis cirslis ir pamanījies ballītes naktī pats savās mājās nozaudēt brilles un mīļākos auskarus.

upd: un vējjaku. вaй таc виcпaр ир иecпeямc?