blandoties pa pilsētu, vietām tālumā bija dzirdami daudzu mazu meitenīšu spiedzieni. vēlāk arī tuvumā. izrādījās, ielās izgājušas tokio hotel fanes. vienam no tiem dvīņiem* šodien 18 gadi paliek, tad nu šīs ar baloniņiem un spiedzieniem to atzīmē. brīdī, kad pie plattan saplūda kopā divas kompānijas, apmēram 50 + 50 spiedzējas, viena no šīm kompānijām kā neliela jūra ieskāva uz soliņiem sēdošos. arī mani. tas bija viens no šausmīgākajiem brīžiem manā dzīvē. spalga spiegšana ir spēcīgs ierocis, šo jāņem vērā, ja nu noder. un jāsāk trenēties.

a moš viņiem arī koncerts šodien te bij?

un ja pirmdien no rīta mani uz darba galda negaidīs ielūgums uz rīgas koncertu, es apvainošos. iešu mežā un nenākšu ārā līdz savai dzimšanas dienai.

* upd: šis paradokss ir jau atrunāts komentāros

gāju uz hosē gonzālesa koncertu. nosacīti koncertu gan, jo vakars bija viltīgi definēts kā "šovakar uz kulturhuset terases par mūziku rūpējas hosē gonzāless". iesildošā disene šūpināja regeja ritmos ar u2 un petshopboys ielaidumiem (gaumīgiem, starp citu), kamēr mēs sešas latviešu meitenes kraukšķinājām wasabi riekstiņus, tināmies pledos un sējām sev klāt hēlija baloniņus (es pie matiem). pats gonzāless ar pavadošo perkusionistu un backvokālisti uzspēlēja hitus kādus trīs četrus un tad ķērās pie akcijas "reklamēsim draugu grupas" - atdeva steidžu šiem diviem cilvēkiem jau leadvokālistes un bundzinieka statusā un viņu grupai little dragon. opel bastards meets noise for pretend, labs grūvs bungu, basa, taustiņu, jutekliska vokāla un visādu gongu, kovbeļu, tamburīnu uc grabuļu izpildījumā, turklāt spēlēja pieklājīgi ilgi, bet ne par ilgu. (ar last.fm ārtistaprakstu šis nesakrīt it nemaz, bet lai jau intriga saglabājas.) otrā un pēdējā grupa junip vakara sākumā tika pieteikta kā "un tad es ar viņiem kopā uzspēlēšu". akustene, moog un bungas. kamēr instrumentāli, tikmēr liek domāt par postroku, bet arī ar vokālu nav ne vainas. pavilka daudz labāk nekā hosē singer-songwriter daiļrade, kaut arī nekur tālu no tās nebija.

gaidīsim, kad tutrubā parādīsies pasākuma video. uz bez sišanās ap krūmu vienkārši rekomendēju abas šīs grupas.

pirms mājupceļa aizgājām līdz tuvējam ezeriņam - klintis, mellenes, ūdensputni, makšķernieki. manai nordiskajai būtībai (pun intended, obviously) zviedrijas daba piedien pašā laikā, smejies vai raudi.

taču taisnības labad pie tā, ka šeit es jūtos abzalūti kā mājās, jāpiezīmē, ka tieši tikpat kā mājās es jutos visur, kur pēdējā gada laikā esmu pabijusi - i barselonā, i parīzē, i lisabonā.

lab, sentiments off, kuršu pirāts iet krāmēt laupījumu savā shiny new lootbag. starp citu, jau kuro reizi pierādās, ka mājās ir jābrauc pēc trešā kurpju pāra iegādes.