call me morbid, call me pale™, bet šī vakara labākā daļa tika notriekta konversācijā lolkaķu mēlē. ai, savādā pieaugušo cilvēku pasaule.

šonakt pasaule sadevās rokās, un no rīta uz mana galda darbā stāvēja disks ar 11 astora p. albumiem. jau trešā albuma prologs izrādījās meklētais skaņdarbs, kurš man tik daudz nozīmē. un ne tikai nozīmē, bet ir arī bezgala skaists. nevaru vien atdzerties. lai arī tava sirds trīc kā kāmītim un dvēsele gavilē!

nevar īsti saprast, par ko šķendēties - vai par to, ka frösön atrodas tādu gaisa gabalu no stoķenes, vai par to, ka zviedrijas dzelzceļa un iekšējā gaisa biļetes ir tik nesamērīgi dārgas (nesamērīgi, protams, ar ārējā gaisa biļetēm kaut vai pāri jūrjai). ej nu tu tagad saproti, ko iesākt, kur nogriezt, kur atņemt. varbūt skopumam kādu gabalu nošņāpt? un pārdot par čiriku kilogramā.