murses komentārs pie šellijas kaķstāsta nospēlēja pēdējā piliena lomu. nē, man tomēr jāteic - kaķēns mājās nav gluži iesildīšanās bēbijam. man kaut kā ir radies tāds priekšstats (varbūt kļūdains?), ka bēbiji tomēr nenodarbojas ar tādu aizraujošu izklaidi kā vadu graušana. lūk, mans rūdis vakar epilatora barošanas vadu pārkoda 3 sekunžu laikā, kamēr es izklaidīgi skatījos pretējā virzienā. dodoties prom no mājām, lapsi un barokli es ar gudru ziņu iebāžu plauktiņā un tīkla vadu - aiz matrača, atvienotā veidā. taču arī tas nav traucējis barošanas vadu iegrauzt maķenīt un tīkla kabeli krietnāk. uz telefona vadu vispār neesmu skatījusies kopš pievienošanas. bailīgi.

nu, māmiņas (un arī papucīši), gaidu jūsu stāstus par bērnu pārgrauztiem vadiem.

manlieks, jārīko brauciens uz d-pili pēc gimalajiešu lāčiem un c vitamīna.

( izvērsts backgrounds )

vakar es ķiķināju par triple positive un triple negative. šodien vēl kādas 150 reizes noklausīšos yeah yeah yeahs dziesmu maps, un sirsniņa būs sabirzusi druskās uz mūžiem.

providence, mīļā, man ar tevi vēl būs runāšana. ai, runāšana.