ir, ir zināms points dzert šņabi un/vai baltvīnu. ar balzāmu aplaistītas drēbes tomēr izskatās stipri sūdīgāk.

nakšņoju es pie hospitalitykluberiem. ķengaragā (šeit īsti vietā būtu sātaniski smiekli). no rīta konstatēju, ka somā kārtīgi ir saliktas mandras kurpes (atausa blāvas atmiņas par gājienu caur vecrīgu basām kājām. tikai kāpēc?), tikpat kārtīgi bundžiņā noglabāti auskari (mani mīļākie, pazaudētu - mirtu no skumjām) un pat kontaktlēcas nav vis atstātas acīs (es vispār sevi apbrīnoju par spēju kārtīgi izņemt lēcas pirms atlūšanas kaut vislielākajā pālī).

kā lai vēl pastāsta, cik pasaule šodien skaista un man tajā slikti? ā, nu dziedāju es vakar. daudz un skaļi. hosteļbārā. labi, ka vismaz nedziedāju viena. nemūžam vairs neiešu uz hospitalitykluba mītingiem (un nedzeršu arī vairs nekad, pareizi sapratāt). ok, tās bija pēdējās iekavas. tagad es lēni un sāpīgi miršu.

Būt laimīgam neatkarīgi no pieredzes un apstākļiem ir svēts un godājams pienākums pret cilvēci, labs paraugs, kas atspīd pa gabalu un palīdz izgaismoties arī citiem. Lūk. (c) prtg

esmu laimīga, jo šādus cilvēkus pazīstu veselus divus. bet vispār tas viss velk uz raudienu.

mārvins foreva! http://www.nav.lv/missing.html