izlasīju vienu (ne)senu pukstu un uz brīdi ļoti dzīvi iztēlojos, ka nākotne ir iespējama. bet huju, nav vis.

bet es gribēju atstāt piezīmi, visvairāk sev, ka man ir visbrīnišķīgākās draudzenes. draugi jau vispār arī, bet draudzenes ir mazliet kas cits, un šādi vakari stiprā koncentrācijā izsit korķus labsajūtu radošajos apgabalos.

eu, a kas te tagad notiek? pitchforks svilina autiņus lionā?

bjorkas balss uz paģirām vispār nav izturama.

turpinot par franču izpausmes līdzekļiem: policija ziņo, ka naktī uz pirmdienu visā francijā aizdedzinātas 730 automašīnas, kas ir gandrīz desmitreiz vairāk nekā ikdienā. (no tvnet raksta).

ikdienas norma - ap 80 nosvilinātu auto valstī?

uz kaut kādu aizpagājušo jaunogadu man bija apņemšanās - attiecīgā gada laikā iegādāties koši svītrainus gumijas zābakus. paskat, i ne 5 gadi nepagāja, līdz es tieši tajā dienā, kad biju jau gatava nopirkt pirmās ūdenizturīgās kurpes, kas veikalā gadīsies pa rokai (starp citu, no šādas praktiskās perspektīvas skatoties, aina apavu bodēs paveras ļoti, ļoti bēdīga), un vēl biju arī izbļaustījusies pa svešiem žurnāļiem, ka bez zaļiem gumainiekiem nespēju turpināt šo nožēlojamo dzīvi, jau pašā pēdējā, pašā bezcerīgākajā veikalā, pašā tālākajā stūrī atradu burvīgus (lai arī baltus un vietumis ar zīmētām puķītēm) gumainiekus. vilku kājās un nācu mājās. vecās kurpes laipnā pārdevēja izmeta turpat veikala miskastē. serves them right.

ja kāds nesaprata, šis ir kārtējais specveltījums marķīzam :)