biju pilsētā, dabūju tāāāādu kultūršoku! sabijusies par lielajiem mīnusiem, satuntulējos un steberēju pie zobārsta. galvu pacēlu tikai pusceļā līdz tiltam, arī samiegtās acis atvēru aptuveni turpat* un apstājos, žokli atkārusi. pārventas pusē spīd saule un sniegs kož acīs, bet pilsētas pusē ne ta tumša migla, ne ta purga, ne ta mākoņi līdz zemei, ne ta smogs. un pa vidu venta kūp līdz pat tiltapakšai.

starp citu, no šīs puses venta ir sudrabaini pelēka, bet no pilsētas puses - alus krāsā un nes ledu.


*atcerieties, ka šo visu raksta cilvēks, kurš pēdējā laikā gulēt iet ap desmitiem rītā un ceļas ap sešiem pēcpusdienā. un ārā no mājas neiet.