|
[Nov. 6th, 2005|04:28 am] |
dzirdēju vienu dziesmu no kriegopfer uzstāšanās. pēdējo. pašai par lielu brīnumu, ļoti patika. tāds stiprs mogwai, un spēcīgi atsita vēl kaut ko, bet, protams, neatceros, ko tieši. a citādi tie pasākumi vairs nav izturami ne fiziski, ne morāli. we need a long break.
un cik tomēr labi, ka man ir brīnišķīgs dzīvesbiedrs, vismaz viens ļoti labs draugs, kas prot nožāvēt asaras, un vismīļākais kaķītis pasaulē. citādi es, goda vārds, ietu gRieZZZzzZZt weeenAZZzzzz |
|
|
|
[Nov. 6th, 2005|04:39 am] |
un varbūt ir pienācis laiks beidzot atzīties, ka es jūs visus mīlu? nē, laikam vēl tomēr ne. |
|
|