uzdzīvnieciņu hronikas predstavļajet
aizviņreizējā vorkšopā (tas vispār ir diezgan smieklīgi, ka šito visu sauc par vorkšopu) vienā košā bārgājienā bija tāda epizode: krietni erebušs portugāļu tēvocītis (starp citu, es beidzot pazīstu kādu, kurš dzer vairāk un brīžiem pat ātrāk, nekā es) mēģināja vienu nelielu ganāmu pulciņu aizvest uz slepenu iestādījumu vienā soho pagrabā. pareizās durvis pat izdevās atrast, bet iekšā tikt gan nekādi. tā nu ganāmais pulciņš dzīvoja ar pārliecību, ka slepenā iestādījuma nemaz nav.
long story short, kopš vakarnakts es esmu slepenā iestādījuma memberis.
iestādījums ir pilnīgi anti-soho, tāda lauku viesistaba, pilna ar grezniem psihopātiem, sienas nospraudītas ar mafijas krusttēvu un pāvestu bildēm, un tā ieeju vaktē dzīves nogurdināta fūrija, un apsargs aicina ciemos uz ēģipti.
šodien manā strongbovā riņķo maz asiņu, un ceha ledusskapī ir tikai nepareizā kola.