|
Jūlijs 28., 2006
01:23 nez, no platoniskaas iemiileeshanaas aiziet gruutaak nekaa no cilveeka ar kuru dziivots un kursh vairs nav miiljsh.. nez, jautaajums, ne jautājums
|
Comments:
dažreiz nav pat jāiet... vienkārši kaut kas pārtrūkst, beidzas... un tad ir tik ļotiļotiļoti... bēdīgi
| From: | murks |
Date: | 28. Jūlijs 2006 - 01:35 |
---|
| | | (Link) |
|
nav jau nekur jāiet - TĀ mīlēt var mūžīgi
Jā. Daudz. Pirms četriem gadiem man bija klasiska "platoniska mīlestība" ar kādu puisi, ar visu to draudzību un nepateikto (un viņš visu zināja, bet arī neteica). Un arī tagad man ir ļoti, ļoti grūti domāt par to, ka es viņu vairs nekad nesatikšu (puisis šogad nomira). Bet, ja esmu dzīvojusi ar cilvēku kopā un viņš vairs nav mīļš - nu, tad arī domas iz sērijas "da pat ja viņš būtu miris, manis pēc" šķiet normālas. Nav jau, protams, bet šķiet.
jokaini sanāk ar to aiziešanu, jo ja neesi atnācis, kur tad aiziesi. bet bezbēdīgi tas nav. vien audzinoši. |
|
|
Sviesta Ciba |