 | Nov. 1st, 2009 @ 04:50 pm  |
|---|
|
līzinga nodaļā nepieņēma kristālu, aizbildinoties ar to, ka mute ir aizvērta un svīst. joprojām nebija skaidrs, kurš klusē. vai tas viss izdomāts? vai velnišķīgais plāns iet uz beigām? lai to izdomātu, noteikti būs vajadzīgs laiks un vīru spēks, bet par vecajiem tikai labu vai neko. pret vakaru piedzīvojām kaut ko neparastu. mazliet sāpēja kauli, bet ar nelielu draudu palīdzību izdevās pārliecināt pilienus, ka tā nav viņu vaina. viņai bija atļauts izlikties par vīrieti, bet viņš cieta no apziņas, ka ir atstājis zilumus uz sveša ķermeņa. viņš deva savu vārdu, ka klusēšana viņu neizglābs un kaitinās. vēl vairāk - viņš teica, ka pats tiks galā un izaicināja savu tēvu, sakot, ejam! gājām jau arī, un tēvs meta bažīgus skatienus pa malām un knibinājās ap pirkstiem. man jābrīnās, cik bērnišķīgi var izturēties pieaudzis cilvēks. darīsim to reizē, es ierosināju. iesim pie friziera un izliksimies, ka viens otru nepazīstam. tas noteikti paliks atmiņā kā varens triks un izdedzinās visu to nepārskatāmo lauku, kas mūs šķir. es pamodos kopā ar Alvi un jutu, ka pusmiegā pār mani kāds noliecas. tās bija Alvja sajūtas, un es par tām painteresējos. gribēju zināt, vai tas viņš, kas pār mani noliecas, kamēr sapņoju, tomēr tā neizrādījās taisnība. es paraustīju plecus un aizvēru acis, nekāda kaifa. ej, es viņam teicu, bet viņš kavējās. es apsēdos blakus uz gultas, lai mēģinātu viņu iedrošināt, bet viņš tikai raudzījās uz mani tukšām acīm un turpināja sēdēt. vienā brīdī es viņam uzgāzos virsū, bet viņu izglāba Karla Bruni. es pēc tam ilgi turēju roku uz viņas ceļgala, bet viņa mani kutināja. tev ir ļoti skaisti mati. liecies mierā! nē, patiesi, visu to laiku, ko pavadīju pie Alvja, es domāju par tevi un tavu māsu. neviens cits mani tā nespēj sasmīdināt kā viņa. Alvja jaunākais atklājums ir nostāties kājām plati un draiskulīgi raidīt piezīmes nepazīstamiem cilvēkiem, nepazīstamiem zēniem. visvairāk viņu uzjautrina tas, ka viņi to nekad negaida. pagaida kādu brīdi pilnīgā sastingumā, un tad jebkurš var tos pārsteigt ar acs pamirkšķināšanu vien. tagad pārbaudīsim jūsu pirkstus, paskatīsimies, vai neesat aizticis spriegumu, kamēr Karla Bruni bija prom. Alvi, jums ir jāsaprot, ka jūsu pēdas ir vienos pelnos. tie nav nekādi joki! ja mēs atlaidīsim jūsu ceļgalu, jūsu kājas nolaidīsies uz grīdas un Karlai tas būs sāpīgi. vai jums tas nešķiet nelāgi? vai varat nostāvēt? tagad raugieties taisni uz priekšu un vajadzības gadījumā ienāciet.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}