Viena lapa - Post a comment

krēpes ir kā kārklu meldri
zirdziņam acis kā stikla ezeri
es bārstu pa zirdziņa galvu ar roku
zirdziņam prātā tikai viņa smailās ausis
paveries, iečukst zirgam ausī
palūkojies, kā veidojas horizonts
kā koki tajā ieaug un apgriežas
bet te, paraugies, te viņi nāk ārā
- iebaksta ar pirkstu ribās - spēlējoties
haha, zirdziņs nosaka
es brīdi domāju
vai tas bija jautri vai rutīna
zirdziņš uz mani skatās
es skatos uz viņa acu baltumiem
tie ir vienīgie ko redzu
divas sekundes simtdaļas
tad pamanu viņa brūno miesu
asti un ausis
un lielās acis
zirdziņ tu esi tērēts
ko es vispār ar tevi te daru
zirdziņš kūleņo un palecas