krēpes ir kā kārklu meldri zirdziņam acis kā stikla ezeri es bārstu pa zirdziņa galvu ar roku zirdziņam prātā tikai viņa smailās ausis paveries, iečukst zirgam ausī palūkojies, kā veidojas horizonts kā koki tajā ieaug un apgriežas bet te, paraugies, te viņi nāk ārā - iebaksta ar pirkstu ribās - spēlējoties haha, zirdziņs nosaka es brīdi domāju vai tas bija jautri vai rutīna zirdziņš uz mani skatās es skatos uz viņa acu baltumiem tie ir vienīgie ko redzu divas sekundes simtdaļas tad pamanu viņa brūno miesu asti un ausis un lielās acis zirdziņ tu esi tērēts ko es vispār ar tevi te daru zirdziņš kūleņo un palecas |