nu vecīt

dakanaļi šitie šķībie rūcēji

pastāsti sīkāk

lai Anita paskaidro! - Absolūtā dzirde, zinies.. :)

tb: Agita

Nuja, man ar viņu vēl būs nopietna saruna par šito visu

Sapnī runāt negribēji. Kāpēc domā, ka tagad sanāks?

Bet jā, atceries, ka viņa arī Māte Saule un tāpēc viņai privilēģijas!

Sapnī runāja viņa, es tikai klausījos.

Un kāpēc tad ar šiem monologiem netiek iepazīstināta plašāka sabiedrība? Vai tie tiks izdoti grāmatā ar nosaukumu "Diriģēšana kā mērķis"?

nez

tad tomēr studijas?

Pēc tā izskatās =)

Es ar jums lepojos!

Wow!
Es ceru, ka arī mani viņa piebeidza!

No biedriem es nevienu konkrēti nepaguvu sazīmēt, viss notika pārāk ātri

bet mirt no viņas lodes, tas pat nemaz nav slikti. iespējams.

Tāda arī bija sajūta. Loģiska un atbrīvojoša.

skaisti. liktenigi.

Man likās, viņa teica - savu esi atdziedājis, tagad vari iet.

psihologijaa macija, ka nav neka labaka kaa sapnii piedziivot savu naavi.

mani reiz pakāra, bet apziņa nebija mirusi. es zināju sava slepkavas vārdu un izšūpoju to gaisā, cerot, ka citi to spēs izlasīt. Šansonseja- tā viņu sauca.

Nu tad lai savā sapnī nomirst psiholoģija :) Esmu piedzīvojis daudz ko lielisku arī bez šī, kas mani piepildīja ar vēl spēcīgāku vitalitātes sajūtu. Man šķiet, ka svarīgāk ir ik brīdi varēt nāvi pieņemt kā neizbēgamību un būt tai gatavam vienā mierā.

Vai no psiholoģiskā viedokļa ir būtiski kāda uz nāvi sapnī ir reakcija? Kā juties Tu pēc pakāršanas?

aj, dikti nopietnu komentāru sāku rakstīt par attieksmi pret domām par nāvi, pārdomāju.
psiholoģijā neko neteica par nāves baudām, bet labi sapnī mirt esot tādēļ, ka tas nozīmējot, ka Tu esi savā dzīvē kādu posmu noslēdzis un gatavs doties tālāk uz priekšu, visu veco vairs nevelkot līdzi. (lidz ar to arī Tava vitalitāte:)

par reakciju diemžēl neko nezinu, tas bija tikai ievads psiholoģijā kuru apguvu.
sapnis bija ļoti sens, bet iespējams, ka es jutos mazliet bezpalīdzīga